Nereti, apstku sakritbas d, aizgjja tuvinieki kapa vietu var apmeklt oti reti, vai pat tikai vienu reizi gad – uz Kapu svtkiem.... Kas ir „Kapu svtki”? Kad tie notiek?
Kapusvtku svinšana ir kristietbas ieviesta tradcija. Arhvos t minta jau 18. gs. beigs – 19. gs. skum. Kapusvtkus svin vasar, katr kapst sav noteikt dien. Tie notiek svtdien vai sestdien no jlija ldz augustam, daos kapos ar jnija beigs vai septembra skum. Kapos gardznieks notur dievkalpojumu ne tikai mirušo piemiai. Dievkalpojum tiek izteikta kristiešu ticba mgai dzvei, tam, ka aizgjju dzve nebeidzas kapos, pausta cerba, ka pastar dien visi aizgjji augšmcelsies.
Dzve šo reliisko tradciju ir apaudzjusi ar ar citu, laicgu saturu. Pirms kapusvtkiem piedergie rpgi sakopj tuvinieku atdusas vietas. Kapi izskats k krši ziedoši drzi. Mazpilsts un laukos kapusvtki ir kuvuši ar par radinieku un novadnieku galveno ikgadjo tikšans reizi. Ar pilstnieki atrod laiku, lai izrautos no lielpilstas drzmas, apkoptu senu atdusas vietas, tiktos ar radiem. Vasaras pilnbried pati daba paldz radt svingu noskau, gdjot par ziedu bagtbu. Krši saplaukušas uz kopim stdts vasaras pues, vzs un traukos greznojas piedergo atnestie grieztie ziedi.
/ Autors - Brastiu Ernests / „Ma godi” / 1991.g. / LU/
[Raksta autora iebildumu, komentru rašans gadjum par raksta izvietošanu „saulriets.lv”, ldzam informt projekta administrciju (saulriets@saulriets.lv), lai nodrošintu abpusji pozitvu un sekmgu sadarbbu. Ar patiesu cieu un cerb uz atsaucbu www.saulriets.lv]
